Autors: Andris Balodis
Informācija par skolēnu apliecību saņemšanu
1. klašu un no jauna uzņemto skolēnu vecāki skolēnu apliecības var pieteikt elektroniski pašvaldības pakalpojumu portālā https://karte.jurmala.lv/.
Portālā https://karte.jurmala.lv iespējams autorizēties, izmantojot portāla “Latvija.lv” piedāvātās autorizēšanās iespējas. Piesakoties kartei portālā, iedzīvotājiem ir sniegta iespēja ērtā veidā aizpildīt pieteikumu, kā arī pievienot fotogrāfiju un dokumentus (piemēram, izziņu no izglītības iestādes), kas nepieciešami Jūrmalas iedzīvotāja kartes pirmreizējai vai atkārtotai saņemšanai.
Skolēnu apliecības var saņemt arī klātienē Apmeklētāju apkalpošanas centros:
- Apmeklētāju apkalpošanas centrs Jomas ielā 1/5, tālr. +371 67093816, +371 67093843,
- Apmeklētāju apkalpošanas centrs Kauguros, Raiņa ielā 110, tālr. +371 67738898,
- Apmeklētāju apkalpošanas centrs Ķemeros, Tukuma ielā 20, tālr. +371 67751609.
Vasaras brīvlaiks Jūrmalas Majoru vidusskolā iesākās ar izglītojošs projektu jauniešiem “I.am.I – eju tālāk”
Vasaras brīvlaiks Jūrmalas Majoru vidusskolā iesākās ar iztēli, dzīves redzējuma un sevis apzināšanos rosinošu projektu “I.am.I – eju tālāk”, kuru īstenoja biedrība “IN-LAAT” piedaloties atklātā projektu konkursā “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos”, kuru finansē Eiropas Sociālais fonds. Šī projekta mērķis ir jauniešu iekšējā potenciāla un resursu atvēršana. Mērķa sasniegšanā tika izmantotas neformālās mācību metodes, caur kuru daudzveidību un dažādo pieeju tika rasti risinājumi tādām grūtībām kā emociju atpazīšana un vadīšana, motivācijas aktualizēšana, dzīves redzējuma paplašināšana, mentālās veselības stiprināšana ar kurām ikdienā sastopas jaunieši, lai novērstu priekšlaicīgus mācību pārtraukšanas riskus.
Projekta īstenošanā piedalījās psiholoģijas, sporta un veselīga dzīvesveida, pedagoģijas un etiķetes jomas profesionāļi. Katru dienu īpašs uzsvars tika likts uz skolēnu personības izaugsmi, motivāciju, savu spēju attīstīšanu, pārliecību par saviem talantiem.
Jaunieši, sniedzot atgriezenisko saiti, atzina, ka tēmu apgūšana ar dažādu praktisku aktivitāšu palīdzību ir bijusi interesanta un vieglāk apgūstama. Lai gan daļa no tēmām vairāk interesēja pamatskolas vecākā posma skolēnus, arī 6. klases skolēni aktīvi iesaistījās gan ķermeņa valodas izzināšanā, gan nākotnes profesijas izvēlē. Īpaša pateicība labo darbu dienā skolēnu aktivitātei, palīdzot senioriem pansionātā izrādot labas zaļumu stādīšanas prasmes. Šajā dienā tika īpaši sekmēta līdzatbildības un empātijas sajūtu attīstīšana kā sociālās integrācijas mijiedarbības instruments: labdarība, ziedošana un dāsnums, cita veida brīvā laika nodarbes jeb ladarība kā jauniešu brīvprātīgs darbs iepriekš izvēlētā vietā.
Izsakām lielu pateicību skolai, īpaši skolotājai Ingai Mularekai par atbalstu, aktīvu iesaistīšanos un vietējo nodarbību (labo darbu dienas un izzinošo aktivitāšu) plānošanu. Tāpat paldies skolēniem, kuri neskatoties uz vasaras brīvlaiku, spēja saorganizēties un aktīvi iesaistīties dažādās aktivitātēs, attīstīt savas prasmes un iegūt jaunas zināšanas. Tāpat priecājamies par iespēju sadarboties lietišķās etiķetes jautājumos gan projekta ietvaros, gan cerams arī pēc projekta noslēguma.
Vairāk informācijas par projekta īstenošanas gaitu sociālā tīkla Faceebook lapā IAMI projekts un Instagram lapā IAMI_projekts.
Nodarbības atbalsta Eiropas Savienības finansēts projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku samazināšanai” (PuMPuRS).
Informāciju sagatavoja biedrība ” IN-LAAT”.
Lāčplēša diena
Lāčplēša dienā no rīta skolēni un skolotāji aizdedzot sveces veidoja skaistu “Gaismas auseklīti”, savukārt 9.a klase devās uz Jaundubultu kapiem godināt brīvības cīņu karavīru piemiņu.
Mūsu sveiciens Latvijai
1. maijs — Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Svētki darbam un darba cilvēkam
Latvijas valstij šī diena ir īpaši nozīmīga, jo tiek svinēti divkārši, savstarpēji saistīti svētki — tieši 1. maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas izstrādāja un 1922. gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kura nosaka katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt. 1. maijā Latvijā tiek atzīmēti arī Darba svētki. Gan pasaulē, gan mūsu valstī šos svētkus svin jau vairāk nekā simt gadu un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām.
Pirmoreiz par 1. maiju kā nozīmīgu dienu pasaules vēsturē tiek runāts 1886. gadā. 1884. gadā Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Tā kā arodbiedrību prasība netika ņemta vērā, 1886. gada 1. maijā aptuveni četrdesmit tūkstoši strādājošo sāka streiku, kas drīz vien izvērtās par vispārēju. Masu spiediena rezultātā Amerikas Savienoto Valstu kongress 1887. gadā dažās darbu nozarēs izdeva likumu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Gadu vēlāk ASV strādnieku “Darba savienība” nolēma ar 1890. gada 1. maiju no jauna uzsākt cīņu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Savukārt 1889. gadā Parīzē sanākušais starptautiskais strādnieku kongress nolēma, ka 1. maijs būs tā diena, kad visās zemēs un pilsētās notiks starptautiskas manifestācijas ar prasību valdībām likuma ceļā noteikt astoņu stundu darbadienu. Kopš tā laika 1. maijs kā strādājošo starptautiskās solidaritātes diena tiek atzīmēts katru gadu. Arī Latvijā, kaut arī pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas par šiem svētkiem ir mazliet piemirsts.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un pārējās Baltijas valstu arodbiedrības uzskata, ka ir pienācis laiks strādājošajiem solidarizēties, lai aktualizētu šos jautājumus un vēlreiz liktu pievērst tiem valdības un plašākas sabiedrības uzmanību. Tieši tādēļ Baltijas valstu arodbiedrību padomes sēdē pieņemts aicinājums atjaunot darba un strādājošo solidaritātes dienas nozīmi un atbalstīt arodbiedrību aktivitātes šajā dienā.
Uzskatām, ka Darba svētku dienā katrai arodorganizācijai, nozaru arodbiedrībai un arodbiedrībām kopumā būtu jāizsaka gatavība aizstāvēt strādājošo sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. Tikai pašu strādājošo vēlme solidarizēties un iestāties par savu interešu un tiesību aizstāvību spēs radīt demokrātisku sabiedrību un kopīgu strādājošo problēmu risināšanu valsts līmenī. Tas ir process, izaugsme un izpratne, solidarizējoties paust brīvprātīgi savu kopējo viedokli un gribu.
Svētki valstij un demokrātijai
Pirms daudziem gadiem tā bija vēsturiska diena, kad pirmo reizi sanāca Latvijas valsts pilsoņu ievēlētais pirmais Latvijas valsts parlaments. Tā bija Satversmes sapulce. Ne vācu bruņinieku jeb muižniecības pārstāvji landtāgā, ne Krievijas impērijas Valsts domes deputāti, protams, nevarēja paust latviešu tautas intereses un centienus. Piepildījās tautas mūžsenie sapņi. Rainis teica:
“Ir tomēr patiesība,
Ko mēs teicām,
Un paliek taisnība,
Ko vēstījām.”
Šoreiz — ievērojamā Latvijas politiķa, Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu deputāta Fēliksa Cielēna atmiņas par Satversmes sapulces sanākšanas brīdi. Tās publicētas viņa memuāru “Laikmetu maiņā” otrajā sējumā, kas izdots 1963. gadā Zviedrijā. Publikācijā “LV” redakcija respektējusi grāmatas stilu un ortogrāfiju.
Šis vienreizējais laiks 1920. gadā
Bija silta saulaina diena, kad 1920. gada 1. maijā Satversmes sapulces locekļi salasījās uz pirmo sēdi. Likās, ka pati daba uzsmaidītu šim ārkārtīgajam notikumam latviešu tautas vēsturē. Pats nams šodien bija visai svinīgs: sarkanu toņu paklājs un dekoratīvi lauru koki greznoja vestibila baltā marmora kāpnes. Pa tām nu svarīgi virzījās augšup tautas vietnieki. Gaiša bija citkārt pakrēslā tītā kuluāru zāle. Tās augstajos logos laistījās spilgta gaisma, kas it kā apskaidroja visu sejas.
Jau kādu pusstundu pirms sēdes atklāšanas deputāti pulcējās kuluāru zālē. Tautas padomes laikā, kad tur sanāca ap 80 deputātu, tā šķita patukša, bet tagad 150 Satversmes sapulces locekļi šo priekštelpu jau it kā pieblīvēja.
Deputāti, kas vakar vēl vēlēšanu cīņā bija sīvi apkarojušies, šodien laipni spieda viens otram roku, tā gribēdami izteikt savu svinīgo noskaņu lielajā vēsturiskajā dienā. Nu pirmoreiz, kopš uz zemeslodes atskanēja latviešu valodas dialekti, pulcējās vienā valsts kopībā tautas vēlēti deputāti, lai lemtu par jaunās valsts tagadni un nākotni. Pacilāta nacionāla pašapziņa, pat lepnums bija vērojams latviešu deputātu sejās. Ne tikai vēsturiskā aspektā latviešu tautas vietniekos iezīmējās pašapziņa. Tagadnes sīvo cīņu izjūtā un uzsvērtā lepnumā ieradās tie deputāti, kas paši cīnījušies par demokrātijas uzvaru. Sakauti visi tautas ienaidnieki: reakcionārie vācieši, viņu sabiedrotie niedristi, krievu ultranacionālisti un uzvarēti arī krievu un latviešu komunisti. Zeme nu ir brīva un vienota jaunajam laikmetam.
Jo pašapzinīgi kuluāros turējās sociāldemokrāti. Viņu sejas atspoguļoja uzvaru Satversmes sapulces vēlēšanās, kas devusi iespēju 58 deputātiem ienākt tautas likteņu lēmējā augstajā namā.
4. maijā aicinām svinēt Baltā galdauta svētkus
Baltā galdauta svētki ir veids kā svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu – mūsu PAR dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu – lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai.
Aicinām Jūs savā ģimenē 4.maijā svinēt Baltā galdauta svētkus!
Baltā galdauta svētku norisi aicinām veidot, vienlaikus akcentējot šādus aspektus:
- kopīga galda klāšana un svinēšana par godu Latvijai;
- baltais galdauts kā pašapziņas un lepnuma simbols;
- kopā būšana un sarunas, sadziedāšanās, sadancošanās, filmu skatīšanās, dzejas vai prozas lasījumi, izceļot savas apkaimes nozīmīgākos notikumus un godinot personības;
- senu tradīciju, nemateriālā, t. sk. kulinārā mantojuma apzināšana un godā celšana.
Untitled
21. februārī programmas Latvijas skolas soma ietvaros pie mums viesojās aktieris Ēriks Vilsons ar monoizrādēm “Nezāle” 7.-9. klasēm un “Pazudušais dēls” 10.-12. klasēm.
Cauri Jūrmalai ar vilcienu
Šodien 1.a klase un viņu skolotāja Solvita Matiņa Jūrmalas pilsētas muzejā “Izbrauca cauri Jūrmalai ar vilcienu”
Skolēni tikās ar vilciena pavadoni Nelliju, uzzināja kādas vilciena stacijas ir Jūrmalā un ar ko tās ir ievērojamas. Priedainē ir daudz priežu un čiekuru, Mellužos audzē gardas zemenes, Dzintaros jūrā izskalo dzintaru……un vēl daudz citu interesantu faktu. Bērni varēja nogaršot zemenes un pasmaržot vaivariņus.
