Dažādi ir cilvēku likteņi, un dažādi ir arī mākslas darbu likteņi. Stāsts ir par Eduarda Metuzāla 1919. gadā tapušā Raiņa portreta likteni. Šis portrets tagad redzams mūsu skolas kāpnēs, un stāsts par to ir noslēpumu pilns. No portreta tapšanas pagājuši 100 gadi.
Mākslinieks Eduards Metuzāls ir dzimis 1889. gadā Rīgā, mācījies Rīgas daiļkrāsotāju biedrības zīmēšanas vakars skolā un glezniecības kursos. Pusaudža gados Eduards Metuzāls iesaistījās 1905. gada revolūcijā, tāpēc bija spiests emigrēt uz Rietumeiropu. Viņš strādāja Briseles ostā par krāvēju, Ķelnē par krāsotāju, un, protams, iepazina Eiropas kultūras pieminekļus, kā arī daudz gleznoja. Mākslinieks izstaigāja kājām visu Eiropu, un beidzot ceļš viņu atveda līdz Šveicei, kur 1913. gadā notika iepazīšanās ar Raini un Aspaziju. Mūža beigās sirmais mākslinieks, atskatoties uz savu dzīvi, teiks: ”Rainis man lika saprast mākslas patieso jēgu.”
Šveicē bija brīži, kad Eduards Metuzāls daudz laika pavadīja kopā ar Raini un Aspaziju. Viņi devās garās pastaigās, dzejnieki viņam parādīja skaistus dabas nostūrus, kas atrada izpausmi mākslinieka pasteļa gleznās. Pastaigās Aspazija vienmēr pieminēja savas dzimtās Zemgales skaistumu, bet Rainis sarunās kavējās pie Latgales ezeriem un Daugavas. Rainis bija liecinieks, kad Eduards Metuzāls 1914. gadā apprecējās, bet vēlāk dzejnieks kļuva par mākslinieka vienīgās meitas Edītes krusttēvu.
Kādu laiku Eduards Metuzāls īrēja istabu tajā pašā Kastaņolas namā, kur dzīvoja dzejnieki, bet pēc tam ar savu ģimeni pārcēlās uz citu vietu. Tomēr arī pēc tam viņi bieži tikās. Kad mākslinieks gribēja veidot Raiņa portretu, dzejnieks aizbildinājās, ka Šveicē vēl ir tik daudz uzgleznojama. Tomēr kādā tikšanās reizē 1919. gadā Eduards Metuzāls rada Raiņa portretu pastelī. Bija tapis portrets, kuru atrada tikai 1999. gadā Jūrmalā.
Jūrmalā, Dzintaros, Zvaigžņu ielā atradās Dailes teātra aktrises Almas Ābeles (1907-1984) vasarnīca. Aktrise jau bija sen mirusi, un tā sagadījās, ka 90. gadu beigās Majoru pamatskolas skolēni Zvaigžņu ielas nama bēniņos atrada pastelī zīmētu, noputējušu, bet labi saglabājušos Raiņa portretu. Stūrī bija skaitlis 1919, paraksts – Metuzāls.
Ieraksti Raiņa dienasgrāmatā:
1.9.19. septembris
Viss vakars, Metusala manu ģīmetni glezno.
4.9.19.
Metusala mani glezno. Laukā “Daugava”. Arī vakarā strādāju. Nomierinamies, bet būs tomēr jābrauc briesmās un mājās.
5.9.19.
Metusala mani glezno, beidz. Dāvā man.
No portreta tapšanas brīža līdz tā atrašanai bija pagājuši 80 gadi – vesels cilvēka mūžs. Raiņa portrets sevī glabā stāstu par šiem 80 gadiem, un stāsts ir palicis par noslēpumu, kuru neviens vairs arī neatklās. Neviens vairs neuzzinās, kā Šveicē sen zīmētais portrets nonācis kādas Jūrmalas mājas bēniņos. Zināms vien tas, ka Eduards Metuzāls portretu sāk zīmēt 1919. gada 1. septembrī un pabeidz 4. septembrī, tajā pat dienā viņš šo pastelī tapušo darbu dāvina Rainim. Nav zināms, vai portrets kopā ar dzejnieku 1920. gadā atceļojis no Šveices vai atsūtīts no emigrācijas vietas vēlāk, kad no Šveices tiek sūtīta dzejnieku bagāža – grāmatas, dokumenti un dažādi rokraksti. Neviens laikam vairs nezina arī portreta tālāko likteni – kā tas nonācis līdz aktrises Almas Ābeles vasarnīcas bēniņiem Jūrmalā. Pats Eduards Metuzāls ir miris 1978. gadā, atstādams aiz sevis dažādus mākslas darbus un atmiņu pierakstus par savu tikšanos ar Raini Šveicē. Mākslas vēstures literatūrā sastopami fakti, ka Eduards Metuzāls zīmējis gan Raiņa, gan Aspazijas portretus. Šis ir viens no tiem. Raiņa portreta liktenis kā liels noslēpums ir palicis pagātnē. Zināms ir tas, ka pēc 80 gadiem zīmējums atrasts un atnests uz skolu. Ar Raiņa un Aspazijas vasarnīcas darbinieku palīdzību noteikta portreta identitāte, un 2005. gadā, Raiņa dzimšanas dienā Majoru pamatskolā notika svinīga šī darba atklāšana. Kopš tā laika Eduarda Metuzāla veidotais Raiņa portrets uzrunā katru, kas atrodas uz skolas atjaunotās vēsturiskās ēkas kāpnēm, pa kurām reiz kāpuši arī Aspazija un Rainis.