Mūžības smilšu pulkstenī 139 gadi ir tikai daži sīki smilšu graudi, mūsu dzīvē – gara gadu virtene, kuru laiks tik viegli nevar aiznest uz saviem spārniem. 2018. gada rudenī aprit 139 gadi, kopš dibināta Majoru skola. Tie ir 139 gaismas izstarošanas gadi, un liela griba ir vajadzīga, lai visos laikos uzdrīkstētos nest gaismu.
1879. gada rudenī skolotājs Jānis Dumpis brauc uz Rīgu, lai Tautas Apgaismibas ministerijā apstiprinātu mācību priekšmetu sarakstu, kas būs apgūstami jaunajā skolā – Bībeles stāsti, katķisms, lasīšana, rakstīšana, aritmētika, dziedāšana. Tā laika Izglītības ministrijas ierēdņi priekšmetu sarakstu apstiprina un atbalsta Jāņa Dumpja iesniegumu par skolas atvēršanu Majoros. Šo ideju par skolu Majoros finansiāli atbalsta Muižu valde, un skolotājs Dumpis nesen kā bija beidzis Valkas skolotāju semināru, tāpēc mācības var sākties. Necilajā koka namiņā pie pašas Majoru muižas sanāk 70 bērnu, kas pirmo lasīšanas prasmi apgūst no Andreja Spāģa latviešu ābeces ”Bērnu prieks”. Grāmatā ir vārdi: ”Grāmatas ir trepes, kas celtas no zemes uz debesīm. Bet katram, lai kungs vai kalps, zemnieks, amatnieks, mācītājs vai māceklis, luters, jūds vai katolis, ņemams vērā šāds norādījums:
To darīt, kas tev pienākas,
Bez viltus un bez blēdības.”
Skolotājam Jānim Dumpim liktenis lēmis atvērt skolu uz 139 gadiem, līdzi dodot uzdrīkstēšanos nest gaismu. Majoru skola sāk darbu 1879. gada novembrī, un laikraksta ”Baltijas Zemkopis” 48. numurā (28.11.1879.) tiek publicēts raksts par skolas atvēršanu Majoros. Tas sākas ar vārdiem: ”Varam to prieka vēsti nest, ka arī pie mums nu tautas skola atvērta.” Tekstā arī teikts, ka jaunais skolotājs J. Dumpis pats par saviem ienākumiem īrē telpas skolai, jo Majoros īpaša skolas nama vēl nav, bet skolā mācās 50 Majoru un 20 Dubultu bērni. 1881. gadā Majoru skola pārceļas uz Majoru-Dubultu Labdarības biedrības namu, uz vietu, kur tā paliek uz visiem laikiem.
1879. gadā piedzimst dzejnieks Kārlis Skalbe un nomirst pedagogs, dzejnieks un mūsu tautas pirmās atmodas darbinieks Auseklis, kura dzejas rindas ”Dar’ man, tēvis, pastaliņas,/ Pērc man staltu cepurīt;/ Šuj man svārkus, māmuliņa:/ Skolā iet(i) man gribas” kļūst par dziesmu un paaudžu paaudzēs pavada skolēnus. Šajā gadā ne tikai Majoru skolas skolotājs uzdrīkstas nest gaismu – Amerikā Tomass Alva Edisons reģistrē patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu, bet Vecpiebalgā Reinis un Matīss Kaudzītes saraksta pirmo latviešu romānu ”Mērnieku laiki”.
Savā 139. jubilejas gadā Majoru skola lepni slejas Lielupes krastā un nes vidusskolas vārdu un atbildību. Par 139 gadus ilgo vēsturi, kas bagāta dažādiem notikumiem un joprojām tiek pētīta, varat uzzināt skolas muzejā.