Mans varoņstāsts

Aicina piedalīties konkursā “Mans varoņstāsts”

Jūrmalas Centrālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļa aicina jauniešus vecumā no 10 līdz 19 gadiem piedalīties konkursā “Mans varoņstāsts”. Konkurss norisināsies no 2024. gada 4. novembra līdz 2. decembrim un ir veltīts mākslinieču Sindijas Ančas un Marikas Eglītes ilustrāciju izstādei “Kurbads. Latvju varoņstāsts”, kura būs apskatāma Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā no 2024. gada 8. novembra līdz 30. decembrim. Izstāde “Kurbads. Latvju varoņstāsts” ataino senā varoņa stāstu mūsdienīgā skatījumā, kas bagātināts ar krāšņām ilustrācijām un papildināts ar digitālo saturu, iekļaujot latviešu folkmetāla grupas “Skyforger” mūziku. Konkursa mērķis ir veicināt radošumu un popularizēt latviešu tautas teikas. Dalībniekiem ir iespēja radīt savu oriģinālstāstu, iedvesmojoties no teikas par Kurbadu. Labākie darbi tiks apbalvoti, un uzvarētāji tiks izziņoti noslēguma pasākumā 2024. gada 13. decembrī.

Informācija par konkursu tiek publicēta Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tīmekļvietnē www.jurmala.lv, Jūrmalas Centrālās bibliotēkas sociālo tīklu kontos “Facebook”, “Instagram” un pašvaldības informatīvajā izdevumā “Jūrmalas Avīze”.

Konkursa nolikums (pielikumā)

Papildu informācija:

e-pasts bjn@jurmala.lv

tālr. 67766036

Informāciju sagatavoja

Jūrmalas Centrālā bibliotēka

Majoru vidusskolai 145

Jūrmalas Majoru vidusskola aicina uz jubilejas salidojumu

Mūžības smilšu pulkstenī 145 gadi ir tikai daži sīki smilšu graudi, mūsu dzīvē – gara gadu virtene, kuru laiks tik viegli nevar aiznest uz saviem spārniem. 2024. gada rudenī aprit 145 gadi, kopš dibināta Majoru skola. Tie ir 145 gaismas izstarošanas gadi, un ir vajadzīga liela griba, lai visos laikos uzdrīkstētos nest gaismu.

Pirmo reizi Jūrmalas Majoru vidusskola savas durvis skolēniem vēra 1879.gadā. Šogad skola svin 145 gadu jubileju un 18.oktobrī aicina absolventus uz jubilejas salidojumu “Skolas stāsti” savā skolā.

Majoru skola darbu sāk 1879.gada novembrī, laikraksta “Baltijas Zemkopis” 48.numurā (28.11.1879.) publicēts raksts par skolas atvēršanu Majoros, kas sākas ar vārdiem: “Varam to prieka vēsti nest, ka arī pie mums nu tautas skola atvērta.” Tekstā arī teikts, ka jaunais skolotājs Jānis Dumpis pats par saviem ienākumiem īrē telpas skolai pie Majoru muižas, jo Majoros īpaša skolas nama vēl nav, bet skolā mācās 50 Majoru un 20 Dubultu bērni. 1882.gadā tiek dibināta Majoru–Dubultu Labdarības biedrība, kuras nolūks ir apkārtnes bērniem dot iespēju mācīties. 1883.gada 14.augustā uz biedrības pirktā gruntsgabala liek ēkas pamatakmeni, un 1884.gada 1.janvārī skola sāk darbu jaunajā namā, vietā, kur tā paliek uz visiem laikiem. 1899.gadā skolas ēku paplašina un otrajā stāvā izbūvē sarīkojumu zāli. 1907.gadā pie skolas atver bērnudārzu, bet 1911.gadā –  tirdzniecības skolu.

Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai (1946) skolu pārdēvē par Rīgas 73.septiņgadīgo skolu, 1959.gadā – par Jūrmalas 4.septiņgadīgo skolu, vēlāk tā ir Jūrmalas 4.astoņgadīgā skola, pēc tam–Jūrmalas 4.deviņgadīgā skola. Kad Latvija atgūst neatkarību, skolu nosauc par Majoru pamatskolu un veic ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991–2004). Kopš 2011.gada skola nes vidusskolas vārdu un atbildību.

Šobrīd Jūrmalas Majoru vidusskolā mācās 456 skolēni un strādā 52 pedagogi. No 1953.līdz 1983.gadam skolu vadīja Ārija Bārupe, 1986.gadā par skolas direktori kļuva Ilze Bērziņa, bet kopš 2017.gada rudens skolas direktore ir Ilze Ose, kas ir arī skolas absolvente.

Šā gada 18.oktobrī plkst.18.00 Jūrmalas Majoru vidusskolā notika skolas jubilejas salidojums “Skolas stāsti”.

JŪRMALAS MAJORU VIDUSSKOLA