
Autors: Zaiga Rakovska
Mobilitātes nedēļa
No 16. līdz 22. septembrim Jūrmalā norisināsinājās Eiropas Mobilitātes nedēļa, kuras laikā skolā un pilsētā notika dažādas aktivitātes izglītojamiem, aicinot ikdienā vairāk pārvietoties ar kājām, velosipēdu, skrejriteni un sabiedrisko transportu, kā arī pievērst uzmanību drošai un videi draudzīgai mobilitātei.
Vairāk lasiet Šeit

Signālvēlēšanas
“Signālvēlēšanas 2026” ir aizvadītas!![]()
![]()
![]()
Paldies koordinatoriem sk.Inesei, Robertam, sk.Betijai, palīgiem- organizatoriem Luīzei, Aleksim, Kristiānam, Markusam, Elizabetei un Edgaram, kā arī visiem 10.-12.klašu aktīvajiem vēlētājiem par iesaisti un vèlmi piedalīties demokrātiskos vēlēšanu procesos!
Foto un video atskats uz vēlēšanām
Majoru vidusskolai 145
Mūžības smilšu pulkstenī 145 gadi ir tikai daži sīki smilšu graudi, mūsu dzīvē – gara gadu virtene, kuru laiks tik viegli nevar aiznest uz saviem spārniem. 2024. gada rudenī aprit 145 gadi, kopš dibināta Majoru skola. Tie ir 145 gaismas izstarošanas gadi, un ir vajadzīga liela griba, lai visos laikos uzdrīkstētos nest gaismu.
Pirmo reizi Jūrmalas Majoru vidusskola savas durvis skolēniem vēra 1879.gadā.
Majoru skola darbu sāk 1879.gada novembrī, laikraksta “Baltijas Zemkopis” 48.numurā (28.11.1879.) publicēts raksts par skolas atvēršanu Majoros, kas sākas ar vārdiem: “Varam to prieka vēsti nest, ka arī pie mums nu tautas skola atvērta.” Tekstā arī teikts, ka jaunais skolotājs Jānis Dumpis pats par saviem ienākumiem īrē telpas skolai pie Majoru muižas, jo Majoros īpaša skolas nama vēl nav, bet skolā mācās 50 Majoru un 20 Dubultu bērni. 1882.gadā tiek dibināta Majoru–Dubultu Labdarības biedrība, kuras nolūks ir apkārtnes bērniem dot iespēju mācīties. 1883.gada 14.augustā uz biedrības pirktā gruntsgabala liek ēkas pamatakmeni, un 1884.gada 1.janvārī skola sāk darbu jaunajā namā, vietā, kur tā paliek uz visiem laikiem. 1899.gadā skolas ēku paplašina un otrajā stāvā izbūvē sarīkojumu zāli. 1907.gadā pie skolas atver bērnudārzu, bet 1911.gadā – tirdzniecības skolu.
Pēc Jūrmalas pievienošanas Rīgai (1946) skolu pārdēvē par Rīgas 73.septiņgadīgo skolu, 1959.gadā – par Jūrmalas 4.septiņgadīgo skolu, vēlāk tā ir Jūrmalas 4.astoņgadīgā skola, pēc tam–Jūrmalas 4.deviņgadīgā skola. Kad Latvija atgūst neatkarību, skolu nosauc par Majoru pamatskolu un veic ēku rekonstrukciju divās kārtās (1991–2004). Kopš 2011.gada skola nes vidusskolas vārdu un atbildību.
Šobrīd Jūrmalas Majoru vidusskolā mācās 456 skolēni un strādā 52 pedagogi. No 1953.līdz 1983.gadam skolu vadīja Ārija Bārupe, 1986.gadā par skolas direktori kļuva Ilze Bērziņa, bet kopš 2017.gada rudens skolas direktore ir Ilze Ose, kas ir arī skolas absolvente.
JŪRMALAS MAJORU VIDUSSKOLA
