Kategorija: Bez tēmas

IT_bibliotēkā

Latvijā jau 21. reizi izskanējuši Rīta un Krēslas stundu lasījumi Ziemeļvalstu literatūras nedēļas ietvaros. Šogad mūsu skolā lieliskā kompānijā savu dzimšanas dienu svinēja Pepija. Viņa saņēma lieliskus laba vēlējumus, gaisīgs balonus un daudz skaistas apsveikumu kartiņas. Tās visas apskatāmas izstādē skolas bibliotēkā.
Paldies, ceturtklasnieki un skolotājas, jūs bijāt lieliski dzimšanas dienas ballītes viesi!

aprakstsBJVŽ_tīmeklim2

Jūrmalas pilsētai – 60 | 1998. gads

Majoru pamatskolas atgriešanās vēsturiskajās telpās

1998. gada 1. septembris bija diena, kad, kļavu lapām pamazām zeltījoties, Majoru pamatskolas (tagadējā Majoru vidusskola) ēkā Smilšu ielā, Lielupes krastā tika iezvanīts absolūti jauns mācību cēliens – skolas mācībspēkiem un audzēkņiem pēc vairāku gadu “trimdas” atgriežoties savās vēsturiskajās telpās.

Patiesībā gan būtu jāprecizē, ka vēsturiskais korpuss atgriešanās momentā vēl nebija renovēts, mācību darbs tika uzsākts jaunajā, gaišajā, modernajā un lielajā piebūvē ar augsto tornīti, kamēr vecā daļa vēl tikai gaidīja galīgo atdzimšanu.

Majoru skola ir viena no vissenākajām Jūrmalas mācību iestādēm: zīmīgi, ka tieši šogad skola atzīmē savu 140. jubileju. Skola piedzīvojusi daudzas “kristības”, mainoties nosaukumiem: Majoru-Dubultu Labdarības biedrības pirmmācības skola, Rīgas 73. septiņgadīgā skola, Jūrmalas septiņgadīgā skola, vēlāk – astoņgadīgā skola; kādā posmā arī – deviņgadīgā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas: Majoru pamatskola; kopš 2011. gada – Majoru vidusskola. Jāpiemin, ka 1907. gadā pie Majoru skolas izveidoja arī bērnudārzu, 1911. gadā – Majoru-Dubultu tirdzniecības skolu, kura pastāvēja līdz 1914. gadam.

Skolas izveide notika latviešu tautas pirmās atmodas posma izskaņā, kad 1879. gadā Jānis Dumpis nelielās telpās Majoros atvēra privātu skolu, ko pabalstīja muižu valde. 1882. gadā dibināja Majoru-Dubultu Labdarības biedrību, un viens no tās galvenajiem darbības virzieniem bija: uzturēt skolu, vākt līdzekļus, lai dotu iespēju skoloties arī mazturīgu ģimeņu bērniem. Biedrība rīkoja koncertus, teātra izrādes, literāros vakarus, balles, eglītes un citus sarīkojumus ar mērķi bagātināt kultūras dzīvi, kā arī vākt ziedojumus. Skolu materiāli pabalstīja arī Majoru barons Firkss. Biedrība cītīgi krāja līdzekļus, 1883. gadā nopirka gruntsgabalu un tā paša gada 14. augustā zemē lika skolas jaunās ēkas pamatakmeni. Par to atrodamas interesantas ziņas senajā presē: kopā ar pamatakmeni zemē “iemūrēja skārda dozi līdz ar dokumentiem un dažādām naudām, un gubernators, vicegubernators un Majoru īpašnieka pilnvarnieks iestādīja pa eglītei un vīnā uzdzēra veselības skolas plaukšanai.” 1884. gada 1. janvārī Majoru pamatskola sāka darbu jaunajā ēkā.

1887., kā arī 1899. gadā skolas ēku paplašināja, pārbūvēja, senajam korpusam piešķirot to apjomu, kāds saglabājās līdz pat 20. gs. 80. gadiem. Skola tika dažādi pabalstīta, piemēram: 1889. gadā, kad Dr. Johana Kristiāna Nordštrēma, Rīgas jūrmalas pirmās ūdensdziedniecības iestādes “Marienbāde” dibinātāja, mantinieki iestādi pārdeva, skolai viņi piešķīra ziedojumu 300 rubļu apmērā. Ja sākotnēji skolēnu skaits bija neliels, un skolotājs – tikai viens, ieejot 20. gadsimtā, 1901. gadā skolā jau mācījās ap 200 bērnu, strādāja 4 skolotāji (skolas priekšnieks un skolotājs Kārlis Pampe, skolotāji Kundziņš, Birzvalks un Āre).

Rakstnieks un skolotājs Kārlis Zutis (1903–1970) skolas namu nodēvējis par vienu no “Rīgas Jūrmalas ievērojamākām celtnēm” simboliskā ziņā. Ja Rīgā laikos, kad saimnieciskā un politiskā vara bija vācu un krievu tautības pārstāvju rokās, latviskās kultūras centrs bija Rīgas Latviešu biedrība, ko dēvēja par “Māmuļu”, tad Majoru-Dubultu biedrība esot “Jūrmalas Māmuļa”. Zutis atzīmējis, ka vairākos paņēmienos uzceltais divstāvu nams savas arhitektūras ziņā neesot īpaši interesants, un tā fasādē esot norādīts celšanas gads – 1882.

Tā kā nams kalpoja arī Majoru-Dubultu labdarības biedrības vajadzībām, skola reizē bija arī vietējais kultūras dzīves centrs: te atradās bibliotēka, darbojās koris, teātra trupa, notika dažādi priekšlasījumu vakari un koncerti. 1903. gadā Majoru skolā viesojās nesen no Slobodskas trimdas pārbraukušais literāts Rainis kopā ar Aspaziju, tika lasīti dzejoļi no Raiņa krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā”. Literatūrpētnieks Antons Birkerts atmiņās pierakstījis, ka “ar vilcienu, ratos, ar kuģīšiem visdažādākajā laikā un veidā cilvēki steidzās uz Majoriem, lai ieraudzītu tur Raini…” Par vēsturisko mirkli atgādināja memoriālā plāksne, kas līdz vērienīgajai skolas nama rekonstrukcijai 20. gadsimta izskaņā atradās pie ēkas. Dažādos sarīkojumos skolā viesojās arī citi ievērojami kultūras darbinieki: Rūdolfs Blaumanis, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Ernests Birznieks-Upītis, Emīls Dārziņš, Jūlijs Dievkociņš un citi.

Pirmā pasaules kara gados skola uz laiku iemājoja Majoru muižā, jo skolas telpas izmantoja karaspēka daļas. Arī Otrais pasaules karš ietekmēja skolas darbu: audzēkņus pārvietoja uz kādu ēku Turaidas ielā. Pēc vācu karaspēka aiziešanas skolēni atgriezās savās telpās.

Lielās ceļa jūtīs skola atkal bija īsi pēc Atmodas: 1991. gadā sākās skolas ēkas rekonstrukcija. Vienu mācību gadu skolas kolektīvs pavadīja Lielupes vidusskolā, bet uz turpmākajiem 6 gadiem par jauno Majoru pamatskolas mājvietu kļuva vairākas vasarnīcu tipa ēkas Dzintaros, Edinburgas prospektā. Daudzi jūrmalnieki, kuru pamatskolas gaitas ritēja posmā no 1992.–1998. gadam, atminās ne visai ērto, tomēr nostalģisko posmu, kad mācības notika dažādajos korpusos, ko vienu no otra atdalīja atšķirīga garuma distances: reizēm ziemas spelgonī ceļš uz attālāko ēdnīcu mazākajiem bērniem bija gandrīz vai vesels pārgājiens, lai pēc aukstuma nonāktu siltiem garaiņiem pildītajā, garenajā telpā, kur pie vienkāršiem galdiem gaidīja tradicionālās skolas pusdienas. Šajā pašā ēkā, uzkāpjot pa stāvām, šaurām kāpnītēm, varēja nonākt arī bibliotēkā. Skolas administrācijai un medmāsas kabinetam bija savs korpuss, kura otrā galā savukārt atradās mūzikas kabinets; sākumskolas klases apdzīvoja vienu ēku, “lielie” – citas. Skolēniem bija “jāceļo” ne tikai pa kabinetiem, bet arī pa dažādām ēkām, apkārtējā teritorija bija gana plaša. Atsevišķa divstāvu ēka bija arī “sporta kompleksam” ar vingrošanas zālēm. Dzintaru kāpās sporta stundās ziemā notika slēpošana. Viens no trūkumiem: Dzintaros trūka savas aktu zāles, kur skolas kolektīvam un audzēkņiem pulcēties svētku brīžos. Daudzos fotoalbumos noteikti vēl tagad glabājās svinīgās pirmās skolasdienas bildes no Dzintaru laikiem: uz plašām kāpnēm, kas bija pie vienas no centrālajām koka ēkām vai “svinīgajā līnijā” laukumā Piestātnes ielas pusē.

Skolas pastāvēšanas vēsturē te strādājuši ne mazums leģendāru un iemīļotu skolotāju. Arī daudzi no kādreizējiem absolventiem – ievērojamas personības. Īpaši jāpiemin direktores: Ārija Bārupe (vadīja skolu no 1953. līdz 1983. gadam), Ilze Bērziņa (amatā no 1986.–2017. gadam) un tagadējā skolas direktore Ilze Ose.

Skolas pārbūve un remonts ievilkās vairāku gadu garumā, līdz beidzot 1998. gada mācību gads Majoru skolēniem un pedagogiem iesākās gaišās, mūsdienīgās skolas telpās (arhitekte Vera Tugaļeva). Majoru skolai mājās pārnākot, svinīgajā atklāšanā piedalījās arī toreizējais valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī Jūrmalas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis. Jaunajās telpās bija moderna sporta zāle, gaiši, ērti kabineti, datorikas kabinets un plaši gaiteņi. Ziemas dārzs un skolas muzejs. Un pat sava kapela. Uzkāpjot tornītī, paveras brīnišķīgs skats uz Lielupes loku un palieņu pļavām. Vēsturiskā skolas daļa ar seno aktu zāli, kur 20. gs. sākumā bija viesojušies zīmīgi kultūras darbinieki, tapa pieejama vēl dažus gadus vēlāk. Mūsdienās skola pārtapusi par vidusskolu.

Attēli no Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma.
Tekstu sagatavoja krājuma glabātāja Līvija Baumane-Andrejevska.

13. septembrī Dzintaru Mežaparkā norisinājās pasākumi Jauniešu dienas 2019 ietvaros. Tajā piedalījās mūsu skolas skolēnu pašpārvaldes pārstāvji un 6.b klases komanda.

Šodien izveidojām “Grāmatu ķēdi”, kuras mērķis bija pārvietot no pagrabstāva uz bibliotēku grāmatas, kas skolā iegūtas no vakara vidusskolas. Šīsdienas pasākumā piedalījās 7.-11. klases. Īpaši čakli bija 10. klases skolēni. Sākumskolas klases individuāli sadarbosies ar skolas bibliotekāri, lai palīdzētu nogādāt atlikušās grāmatas bibliotēkas plauktos. Paldies visiem “Grāmatu ķēdes” dalībniekiem par darbu!

6. jūnijā skolā notika konference “Vēro, dalies, audz”. Tā tika organizēta Erasmus+ projekta ietvaros. Uz konferenci bija aicināti Jūrmalas skolu pedagogi un Izglītības pārvaldes pārstāvji. Starp viesiem bija Pumpuru vidusskolas skolotāja Ausma Bruņeniece, kas konferences ievadā dalījās ar informāciju par Erasmus projektu izstrādi, ko pavisam nesen bija guvusi seminārā Briselē. Turpmākajā konferences gaitā projektā iesaistītie mūsu skolas pedagogi: Solvita Matiņa, Maija Brusbārde, Gita Strazdiņa, Aija Začesta un Inese Rasa dalījās par projekta īstenošanas laikā gūto  pieredzi un atziņām.

Eiropas Muzeju naktī  2019. gada 18. maijā pirmo reizi piedalās arī Majoru vidusskola

    Skolas vēsture saistīta ar Latvijas kultūrā ievērojamu cilvēku klātbūtni. Skolā 19. gadsimta beigās četras ziemas mācījies mākslinieks Ansis Cīrulis, 1903. gadā uz skolas skatuves Raiņa dzeju runājusi Aspazija, šeit Rūdolfs Blaumanis iepazīstinājis Raini un Kārli Skalbi. 1905. gadā skolas zālē klavieres spēlējis Emīls Dārziņš, bet kādā revolucionāru mītiņā uzstājies Rainis. Šo un daudzu citu kultūras darbinieku soļus glabā Majoru skolas sienas, tāpēc esam nolēmuši piedalīties Muzeju nakts programmā.

    1902. gadā Rūdolfa Blaumaņa sacerētajā balādē “Tālavas taurētājs” senās vērtības –  uzticība, pašapziņa un spēja ziedot sevi – aktuālas joprojām. Mūsdienu cilvēkam balāde  nes jaunas idejas par taurētāja misiju. Pārlasot balādi, domas apstājas pie vārdiem: “Vien taurētājs nomodā…” Šie vārdi kā trausla, bet mūžīga stīga vieno pagātni ar tagadni un iesniedzas tālā nākotnē. Būt nomodā par Latviju, savu pilsētu, būt nomodā par savu ģimeni, draugiem un skolu. Būt nomodā par savu izglītību, kas nepieciešama Latvijai tās nākamajos simt gados. Tieši tāpēc mums katram ir savs taurētājs, kas ir nomodā par to, kas ikvienam ir dārgs un visiem kopā – nenovērtējami svarīgs.

    Vai zināt, ka Majoru skolā ir kāpnes, pa kurām 1903. gada 17. jūnija pēcpusdienā augšup kāpa advokāts Jānis Pliekšāns un tajā pat dienā nokāpa dzejnieks Rainis? 2019. gada 18. maija vakarā ikvienam ir iespēja pa tām uzkāpt!

    Muzeju nakts viesi Majoru vidusskolu var apmeklēt laikā no 18.00 līdz 21.00. Visa vakara gaitā būs iespēja apskatīt skolas vēsturisko daļu un iepazīties ar ekspozīciju, kas vēsta par nozīmīgiem kultūras notikumiem un cilvēkiem mūsu skolā, fotografēties ar Aspaziju un Raini, uzzināt faktus par skolas vēsturi.

    Plkst. 19.00 tiks atvērtas durvis uz brīnumaino pasauli, kur mācās nākamie Tālavas taurētāji. (19.00 – 19.15 – prezentācija par skolu, 19.15 – 19.45 paredzēta skolas apskate, bet 19.45 – 20.00 tiks piedāvāts ieskats mūsdienīgā stundā.)

    Dzejas cienītāji skolas zālē no 20.00 līdz 20.30 aktrises Aijas Magones sniegumā varēs klausīties Aspazijas un Raiņa dzeju.

    Plkst. 20.30 pie skolas durvīm sāksies zibakcija – dzejas ceļš uz Raiņa un Aspazijas vasarnīcu (J. Pliekšāna 5/7) Jāpiebilst, ka šajā vakarā ieeja skolā paredzēta pa tās vēsturiskajām durvīm ( no Rīgas ielas puses).

    Ceram, ka mūsu piedāvātā Eiropas muzeju nakts programma visiem sniegs prieku, jaunas zināšanas un radošu iedvesmu! Esat laipni gaidīti Majoru vidusskolā!

Ināra Andžāne